2026. gada 5. septembrī Kuldīgas 1905. gada parkā norisinājās mākslinieciskā intervence “Viņi atceras”, kuru izpildīja poļu māksliniece Veronika Trojanska (Weronika Trojańska). Tā norisinājās īsi pirms parka pārbūves un tur esošo Līvijas Rezevskas pieminekļu demontāžas, iezīmējot telpu starp klātbūtni un prombūtni, iemūžinot brīdi, kurā klātbūtne jau nes zaudējuma sajūtu – skulptūras vēl ir klātesošas, taču to prombūtne jau tiek gaidīta. Lai uzsvērtu šo pāreju jeb starptelpu, tika izmantotas putnu balsis. Latviešu folklorā putni nav vienkārša dabas ainavas daļa, bet gan tēli, kas nodod ziņas, nes informāciju par pārmaiņām un pārvietojas starp dzīvo un mirušo pasauli. To saucieni var signalizēt par notikumiem, pārnest ziņas vai tikt uztverti kā runas formas. Izveidojot kolektīvu skaņu ainavu no svilpēm un putnu saucieniem, dalībnieki veidoja pagaidu rituālu ap pieminekļiem. Uz īsu brīdi skulptūras tika ietvertas cilvēku un putnu balsu korī – īpaša sēru izpausme un kopīga uzmanības izrādīšana pirms ainava tiek pārvērsta.

Pasākuma noslēgumā māksliniece Ilze Vanaga uzņēma visu klātesošo dalībnieku portretus 1905. gada parka teritorijā, tādējādi iemūžinot cilvēkus un parku pirms tā pārvērtībām.