Studija International Artist-in-Residence Program 2027
Open Call | Application deadline: 31 July 2026
Studija Space invites artists, curators, writers, designers, and other cultural practitioners to apply for its 2027 international residency program, Liminalities.
The 2027 residency program explores moments of transition – conditions, experiences, and narratives that exist between one state and another. It focuses on unfolding processes, shifting perspectives, and the possibilities that emerge through change.
Particular attention is given to overlooked, forgotten, or marginalized stories, experiences, and forms of knowledge that exist beyond dominant narratives. The theme invites reflection on subjects that may be considered complex, uncomfortable, ambiguous, or insufficiently explored, yet continue to shape contemporary realities.
Projects may engage with liminality through personal, social, cultural, political, ecological, or historical perspectives. Rather than seeking fixed conclusions, the residency encourages curiosity, experimentation, and openness to uncertainty, recognizing in-between states as spaces of reflection, imagination, and new possibilities.
More information about the residency structure and application process can be found here.
Radhas Johanas Haramiljo instalācijas mākslas telpā “Studija”
19. jūnijs — 30. septembris | Kuldīga, Latvija
Šovasar mākslas telpā “Studija” apskatāmas kolumbiešu mākslinieces Radhas Johanas Haramiljo (Radha Johana Jaramillo) instalācijas – “Dzemde-ala” (Uterus-Cave) un “Sakenda (Mía): kliedziens, kas sašķeļ” (Sakenda (Mía): a scream that fractures).
Haramiljo ir viena no “Studijas” starptautiskās rezidences dalībniecēm, kas uzturējās mākslas telpā, Kuldīgā, šī gada maijā.
Rezidences ietvaros māksliniece attīstīja pētniecisku projektu, kas pievēršas komunikācijas kā rituālas prakses izziņai, vienlaikus paplašinot tā konceptuālo ietvaru paleolīta mākslas, simbolisko sistēmu un varas reprezentāciju izpētē. Šī pētījuma gaitā valoda Radhai atklājusies kā “telpa starp atsevišķām pieredzes salām emociju jūrā” – kā trausls, bet būtisks savienošanās mehānisms, kura pamatā ir ne vien vārdi, bet arī žesti, klusums un rituāla darbība. Viņas mākslinieciskā prakse balstās pārliecībā, ka katrs mākslas darbs ir rituāls akts – simboliska darbība, kurā savstarpēji savijas atmiņa, sievišķā pieredze un vietas identitāte. Šajā procesā radītie mākslas darbi kļūst par telpu, kurā personiskie un kolektīvie naratīvi tiek transformēti vizuālā un materiālā valodā.
