13. augustā mākslas telpā Studija norisinājās izstādes “Es un Līvija” publiskā programma, kas veltīta Kuldīgas goda pilsones, skulptores Līvijas Rezevskas (1926–2004) simtgadei. Tās ietvaros notika saruna ar mākslinieci un pedagoģi Ilgu Leimanis, kā arī arhitektes, rakstnieces un kuratores Ievas Zībārtes publiskā lekcija “Mammai nepatiks! Radošo profesiju latvietes Austrālijā”.
Pasākuma pirmajā daļā norisinājās saruna ar mākslinieci Ilgu Leimanis, kura tobrīd uzturējās Studijas rezidencē Kuldīgā. Par atskaites punktu viņas radošajam procesam bija kļuvusi Līvijas Rezevskas skulptūra “Ilgas” (1978), kas rosinājusi pievērsties ilgošanās, atmiņas un sēru tēmām. Skulptūras nosaukums sasaucas gan ar mākslinieces vārdu, gan jēdziena ilgs būtību, rosinot pārdomas par laiku un tā ritējumu. Sarunā Leimanis dalījās ar savu radošo procesu un pētījuma gaitu, atklājot, kā zīmēšana, vieta, valoda un latviešu folklora kļūst par instrumentiem, lai pētītu cilvēka attiecības ar laiku, ilgošanos un piederību.
Savukārt pasākuma otrajā daļā – Ievas Zībārtes lekcijā – uzmanība tika veltīta latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieču radošajam mantojumam. Viens no lielākajiem baltajiem plankumiem Latvijas arhitektūras, dizaina un mākslas vēsturē ir latviešu diasporas mantojums, tā pētniecība, krāšana, publiskošana un integrēšana kopīgā mantojuma koncepcijā, īpašu uzmanību veltot tieši sieviešu nozīmei radošajās profesijās. Tās ir arhitektes, dizaineres, mākslinieces, kuras kultūras, sociālo, ekonomisko, ģimenes un citu apstākļu dēļ nav pierakstītas Latvijas kultūras vēsturei kā vērtība. Ieva Zībārte sarunā “Mammai nepatiks! Radošo profesiju latvietes Austrālijā” stāstīja par atklājumiem māju iedzīves pārdošanas izsolēs Sidnejā, Austrālijas kapos, muzejos un citās atmiņu institūcijās, kā arī par pieredzi, rakstot šķirkļus pasaules sieviešu arhitektūras enciklopēdijai.
